trešdiena, 2015. gada 28. janvāris

MUMS IR JAUNAS SLĒPES!

Pateicoties mūsu ilggadējam atbalstītājam SIA “Grandus”, izdevās realizēt ieceri atjaunot slēpošanas inventāru. Šajā akcijā mūs aktīvi atbalstīja SIA “Gandrs”, kuri sagatavoja slēpes  un pārējo inventāru tā, lai bērni to uzreiz varētu izmantot.

Ziema mūs šogad nelutina, bet nu gan beidzot sniegs ir uzsnidzis un varam to izmantot.

 DSC_0673 DSC_0680DSC_0670DSC_0668 DSC_0661 DSC_0667

Kā pareizi turēt nūjas? Cik garām jābūt slēpēm? Kas ir klasiskais slidsolis? Tik daudz jautājumu no bērnu puses. Pateicoties mūsu sporta skolotājam Arvim Liepiņam bērni beidzot tiek pie atbildēm. Arvis ir ne tikai profesionāls slēpotājs, bet šogad debitējis arī biatlonā.

DSC_0702 DSC_0706 DSC_0704DSC_0716 DSC_0722 DSC_0725

Puiši ātri apgūst slidsoļus un meklē jebkādu piekalnīti, lai brauciens būtu jautrāks. Arī mūsu kaimiņsuns Čess vēro notiekošo.

 DSC_0687 DSC_0692 DSC_0699  DSC_0710 DSC_0718DSC_0705

Kamēr lielie bērni slēpo, tikmēr mazie izbauda slidināšanās prieku.

20150123_15224020150123_15232120150123_15242220150123_152442 DSC_0728DSC_0734 DSC_0738 DSC_0742 DSC_0750 DSC_0755

Draugi uz mūžu gan priekos, gan bēdās!

DSC_0773 DSC_0759

pirmdiena, 2015. gada 26. janvāris

NO GRAŠIEM LĪDZ ARGENTĪNAI

Kad Roberts sāka dzīvot Grašos, tad viņam bija tikai 6 gadi. Savā ģimenē viņš bija jaunākais no 5 brāļiem, bet rādīja mums, kā māk iekurināt krāsni un sanest ūdeni.

melnbaltā pidžamā ar lācīti

Pirms vairākiem gadiem Roberts ieguva būvinženiera diplomu Jelgavas universitātē, bet tagad ir devies lielajā dzīvē un atrodas kaut kur starp Grašiem, Franciju un Argentīnu. Lūk, ko viņš pats stāsta.

Uz Argentīnu es nolēmu doties, pateicoties savai draudzenei Noelijai, kurā šobrīd jau ir mana sieva. Mēs satikāmies Parīzē. Viņa bija atbraukusi uz Franciju, lai pilnveidotos savā profesijā interjera dizainā, iemācītos valodu un iepazītos ar jaunu kultūru. Tā nu laikam ejot un Argentīnas nostāstos klausoties, es izdomāju, ka vajadzētu man turp aizbraukt. Teicu sev, ka esmu jauns, līdz ar to nav, ko zaudēt un būs daudz jaunas pieredzes. Un lūk, pavisam drīz, jau biju nopircis biļeti un ceļojums varēja sākties!

th (1)th

Brauciens ilga nedaudz vairāk kā 50 stundas, jo lidojām caur Ņujorku un Buenos Airesu, kur katrā bija jāgaida vismaz 12 stundas. Mans galamērķis bija Argentīnas ziemeļi, SanMiguel de Tucuman, kur dzīvo Noelijas ģimene.

Atbraucot uzreiz tika noorganizēts „Asado”, kas nozīmē gaļas cepšanu milzīgā daudzumā, vīna dzeršana un latīno deju dejošana. Pirmais, ko var pamanīt Argentīnā, ir cilvēku draudzīgums un atvērtība. Noelijai ir liela ģimene, kopā ar brālēniem, māsīcām ap 40 cilvēkiem, līdz ar to „Asado” pasākumi vienmēr ilgst visu dienu un pa nakti – dejas, dejas, dejas ☺

No sākuma bija nedaudz pagrūti iejusties, jo nemācēju spāņu valodu. Jāpiebilst, ka vietējie iedzīvotāji bieži tur eiropiešus neredz, līdz ar to visi gribēja ar mani aprunāties, pataustīt mani un vienmēr miljons jautājumu: kā jums tur Eiropā? Jūs visi tik balti?

 20140504_072649  

Pirmo mēnesi mācījos intensīvos spāņu valodas kursos, katru dienu 1 stundu. Ja zini franču valodu, tad spāņu sarunvalodu var iemācīties divos mēnešos.

Pēc 9 prombūtnes mēnešiem, varu teikt, ka ir nedaudz grūti atiet no turienes dzīves ritma. Tur diendusa ir obligāta. Tā kā valsts ziemeļos visu cauru gadu ir karsts, tad no plkst. 12.00 līdz 17.00 viss ir slēgts, ielas ir pilnīgi tukšas. Vasarā vidēji tur ir +40/45 un ziemā +20 ☺ Līdz ar to cilvēki nāk mājās no darba ap plkst. 21iem un vakariņo ap 23/24iem. Sanāk tā, ka viņi maz guļ pa nakti, jo iet gulēt ap 2 no rīta un ceļas 7os uz darbu, bet tas ir normāli, jo pēc tam būs diendusa vēl 4 stundas.

IMG_1729

Nacionālais sporta veids visā Dienvidamerikā ir futbols! Tur futbolu spēlē visi, pat ejot uz skolu, mazie ņem līdzi bumbu un spēlē uz ielām, viņiem pat nav nepieciešami vārti, spēlē prieka pēc savā starpā. Viņiem ir tāds teiciens, ka īsts argentīnietis ātrāk iemācās bumbu driblēt kā staigāt! ☺☺☺ Kad biju Argentīnā, tad tur tieši notika pasaules čempionāts FIFA. Kad norisinājās valsts vienības spēles, tad viss bija apstājies, veikali un sabiedriskie transporti tukši, jo visi iedzīvotāji ir vai nu mājās pie TV vai arī vietējos bāros. Pēc spēles ļaudis izgāja ielās ar karogiem un dziedāja: Mesi, Mesi, Mesi ☺ FIFA čempionātā Argentīna ieguva 2. vietu, pagarinājumā zaudējot Vācijai, man šķita, ka tā bija lielākā sēru diena, kāda tur piedzīvota. Visi bija lepni un reizē ļoti bēdīgi, ka tik maz pietrūka līdz uzvarai. Bet nu – gan jau nākošreiz ☺

IMG_1622 IMG_1477 IMG_1618

Argentīnā es oficiāli drīkstēju uzturēties 90 dienas, jo pēc tam ir nepieciešama vīza. Lai paliktu ilgāk, bija jāizceļo no valsts, jo tad, iebraucot atpakaļ, var palikt atkal 90 dienas. San Miguel de Tucuman atrodas ziemeļos, blakus tai blakus atrodas Bolīvija, Paragvaja, Čīle, Brazīlija un Urugvaja. Tīri ekonomisku iemeslu dēļ mēs devāmies uz Bolīviju, jo tā ir vislētākā no visām kaimiņvalstīm. Bolīvija diezgan krasi atšķiras no Argentīnas. Ekonomiski daudz vājāka valsts, kā arī vietējie iedzīvotāji ļoti negribīgi komunicēja ar tūristiem. Uz ielām (cik nu tās var par tādām saukt, jo ielas bija no smilts vai grunts) pārdeva visu, mazi bērni un sievietes tirgoja visu, ko varēja atnest no mājām. Varēja nopirkt lēti lamas vilnas džemperus (ap 30 Bolīvijas peso, kas ir aptuveni 3 eiro), cepures, somas, nu vārdu sakot – visu ko var iedomāties. Nedaudz bija jāuzmanās no pārtikas, jo tā kā veikalu mazajos ciematos un pilsētās nav, ir tikai tirgi, tad nav arī ledusskapju. Ēdām visu laiku restorānos, jo normāli paēst divatā varējām par 3 eiro ☺ Lielu Bolīvijas daļu klāj kalni, līdz ar to visu laiku atradāmies ap 3500 – 4000m augstumā, kas sākumā bija ļoti nogurdinoši, jo reiba galva un bija nedaudz slikta pašsajūta, ķermenim vajadzēja 3 dienas, lai pierastu pie augstuma maiņas.

DSC_0893  DSC_0988

 IMG_1557

Pēc Bolīvijas devāmies atpakaļ uz Argentīnu, jo pēc kopā 2 pavadītām nedēļām gribēju izbaudīt mīkstu gultu un karstu dušu. Pa ceļam pavadījām naktis mazos lauku ciematiņos, kur vietējiem nebija ne elektrības, ne siltā un dzeramā ūdens. Bet interesantākais tas, ka šie cilvēki dzīvojot bez nekā bija ļoti laimīgi, laipni un aicināja pie sevis palikt, cik ilgi vien nepieciešams un pat likt galdā savu pēdējo vistu vai pīli ☺ Noteikti iesaku citiem, aizbraukt uz Dienvidameriku, ja vien rodas tāda iespēja. Tas ir cits kontinents ar savu mentalitāti, bagātu kultūru un neaprakstāmi skaistu dabu.

1012081_10202339270678044_3214758399909513152_n 10359238_10202339281878324_5417030257234142565_n

Ja man radīsies iespēja, tad pavisam droši varu teikt, ka braukšu vēl. Pēc šāda ceļojuma varu būt tikai ieguvējs, tika iegūta jauna pieredze, iemācījos spāņu valodu un iemācījos skatīties uz dzīvi ar citām acīm, novērtēt to, kas man ir un priecāties par to, ko dzīve man sniedz. SUPER! Uz drīzu atkalredzēšanos Argentīna! ☺☺☺

pirmdiena, 2015. gada 19. janvāris

STARPTAUTISKĀ SNIEGA DIENA BEZ SNIEGA

Latvijā dažādās vietās tiek organizēta starptautiskā sniega diena. Šajā nedēļas nogalē tā notika arī pie Lubānas ezera. Lubāns ir pats lielākais ezers Latvijā, bet tā vidējais dziļums ir tikai 1.60 metri.

DSC_0577

No sniega nebija ne vēsts, bet mūs sagaidīja pilnībā aizsalis ezers. Atrakcijas varēja sākties.

Kuram gan negribas pabraukāt pa ezeru un vēl piedevām šādā braucamrīkā.

DSC_0578DSC_0611DSC_0594DSC_0603

Tad pieteicāmies uz orientēšanos pa niedru labirintiem. Mūs nenobiedēja garais maršruts, kurš galu galā ievilkās vismaz stundas garumā. Aktīvi meklējām ezera niedrēs noslēptos vārdus. No 11 kontrolpunktiem neizdevās atrast tikai divus.

DSC_0614DSC_0613

“Mazo Grašuļu” komanda dodas ceļā pa slideno ledu. Skriešana mijās ar kritieniem un skaļiem saucieniem : “Atradu!” Mums bija jāsameklē dažādi vārdi, no kuriem rezultātā veidojās teikums.

DSC_0615DSC_0619

Kad bijām atgriezušies no labirinta, tad varējām zīmēt uz ledus un slidot.

DSC_0590DSC_0587DSC_0608DSC_0624DSC_0644DSC_0646DSC_0653

Noslēgumā visi sildījāmies pie karstas tējas krūzes un baudījām līdzi paņemtos kārumus.

DSC_0635DSC_0638DSC_0636

Nu gan gaidīsim īstu sniegu! Mums taču ir jaunas slēpes!!!!!!!