ceturtdiena, 2012. gada 18. oktobris

Intervija ar Voldemāru

     Piedāvājam jūsu uzmanībai interviju ar mūsu bijušo audzēkni Voldemāru, kurš uz neilgu laiku ir atgriezies Latvijā. 


      Tu nāc no „Grašiem” un esi labs piemērs citiem „Grašu” bērnu ciemata bērniem. Vari pastāstīt vairāk par laiku, ko pavadīji „Grašos”?

    Es atbraucu uz Grašiem 6 gadu vecumā un nodzīvoju šeit kopumā 10 gadus. Man par šo laiku ir daudz labu atmiņu. Mēs bijām kā liela ģimene, dzīvojām kā brāļi un māsas,  kopā darījām blēņas, ik pa laikam domājām iemeslus, lai nebūtu jāiet uz skolu. Esmu laimīgs, ka Grašos es sev ieguvu jaunu ģimeni, kuras man pašam nebija.
.
Kopā ar Eināru un Vaclavu.
     Kā veicās mācībās?
 .
Dzīvojot Grašos, es mācījos Kraukļu pamatskolā. Pēc 9. klases beigšanas devos uz Kurzemi, kur Kandavas pusē iestājos asociācijas „Dzīvesprieks” profesionālajā skolā, apgūstot pavāra palīga profesiju. Pēc gada Grašu direktors Kristofs man piedāvāja iespēju turpināt mācības profesionālajā skolā Francijā. Es uzreiz piekritu un devos uz turieni.
Voldemārs un Latvijas prezidente V.V.Freiberga viņas viesošanās laikā Grašos
       Esi izvēlējies pavāra profesiju. Vari pastāstīt, kur to esi apguvis un kāpēc izvēlējies tieši šo profesiju?

Es izvēlējos apgūt pavāra profesiju, jo jau bērnībā man ļoti patika darboties virtuvē. Kad piekritu doties mācīties uz Franciju, tad vēl nenojautu, kā tas būs. Sākums bija ļoti grūts – mācības un darbs notika franču valodā. Es runāju diezgan labi, bet gāju uz privātstundām mācīties franču rakstu valodu. Francijā profesionālās izglītības sistēma ir atšķirīga no Latvijas. Tur liels akcents tiek likts uz praktiskajām iemaņām. Man bija noslēgts prakses līgums uz 2 gadiem ar labu restorānu, kurā es strādāju 3 nedēļas pēc kārtas un tad sekoja 1 nedēļa skolā. 
.
Prakses laikā Francijā
Un tā divus gadus – prakses vietā es reāli darīju to, ko pa nedēļu biju apguvis skolā. Man patīk strādāt kolektīvā, es iemācījos būt atbildīgs par savu darba vietu. Man pat bija iespēja šo to iemācīt jaunajiem praktikantiem.

      Kā esi iejuties Francijā? Kas šķiet visgrūtākais?

  Es iejutos ātri. Man patīk uzzināt daudz jauna, iegūt    pieredzi. Kamēr mācījos Francijā, man bija iespēja doties uz prakses vietām Skotijā un Portugālē. Tas bija paredzēts mācību programmā.Visgrūtākais Francijā ir tas, ka brīvi nepārvaldu valodu. Tāpat ir jāzina Francijas likumdošana, lai pareizi maksātu nodokļus, iesniegtu dokumentus dažādām iestādēm. Tur daudz palīdz mana franču viesģimene, pie kuras vasarās ciemojos jau vairāk kā 10 gadus.
.
             Pastāsti par vietu, kur šobrīd strādā!

Es strādāju Francijā, nelielā tūrisma pilsētiņā, līdz ar to varu teikt, ka tas ir sezonas darbs. Restorāns ir neliels, vienā ēdienreizē apkalpojam apmēram 300 cilvēku. Esam 3 pavāri un 5 apkalpotāji. Es esmu atbildīgs par pirmo ēdienu un desertiem. Lai piesaistītu klientus, mēs daudz izmantojam svaigus produktus. Francijā starp restorāniem ir konkurence un tāpēc kvalitātei ir būtiska nozīme.
 .
.
      Kādi vēl ir Tavi mērķi? Ko dzīvē gribi sasniegt?

Šobrīd esmu Latvijā uz dažiem mēnešiem, eju autoskolā un ceru nokārtot autovadītāja eksāmenus. Nākamajā gadā vēlētos iegūt zināšanas sava uzņēmuma izveidošanā. Es nākotnē gribētu atvērt pats savu restorānu.
.
Grašu salidojuma laikā kopā ar Šķēļu ģimeni.



piektdiena, 2012. gada 5. oktobris

Dāvinājums no Latvijas Bibeles biedrības

         Esam saņēmuši dāvinājumu - 12 jaunas grāmatiņas "Apsolījumi mazajām sirsniņām". Mēs, savā bērnu audzināšanas darbā balstamies uz kristīgām vērtībām un tāpēc, šāda vienkārsa un reizē augstvērtīga veida grāmatas mums ir ļoti noderīgas. 
        Grāmatas domājam bērniem dāvināt viņu dzimšanas dienās vai piemēram gadījumos, kad bērni uzsāk vai noslēdz svētdienas skolas gaitas.
  
  
Savā darbā ar mazākie bērniem esam saskārušies ar to, ka bērniem ir grūtības lasīt un paturēt prātā liela apjoma tekstu, bet šajā grāmatā teksts ir minimāls un ļoti konkrēts. Apvienojumā ar gaumīgo zīmējumu, mūsuprāt, tas spēs uzrunāt mūsu bērnu sirdis un prātus. 
Vēlamies pateikties Latvijas Bibeles Biedrībai un ziedotājiem, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstīja šīs grāmatas iespiešanu un dāvināšanu bērnu namiem.



Paldies par siltajām zeķēm!


    Vēlamies pateikties cesvainietei Paulīnai Štrombergai par pašas rokām adītajām, siltajām zeķītēm. Tās sildīs mūsu lielāko Grašu bērnu kājas saltajos ziemas mēnešos. Paldies!