piektdiena, 2012. gada 14. decembris


      Anastasija.

   Anastasija apgūst vijoles spēli Cesvaines mūzikas un mākslas skolā un praktiski pašmācības ceļā apguvusi arī ģitārspēles pamatus. Mēs priecājamies par Anastasijas panākumiem dziesmu konkursā „Dziesma manai pilsētai”, kas 2012.gada pavasarī norisinājās arī Cesvainē.. Anastasijas sacerētā dziesma’’Mana Cesvaine” ir kļuvusi par iemīļotu dziesmu daudziem cesvainiešiem. Pēc dalības konkursā Anastasija ar šo dziesmu jau vairākkārt ir uzstājusies nozīmīgos Cesvaines pasākumos. Arī šī gada 18. novembra pasākumā Anastasija atskaņoja šo dziesmu. Piedāvājam to noklausīties arī jums.











     

GRAŠU BĒRNU CIEMATA AVĪZE

    Jūsu uzmanībai piedāvājam Grašu Bērnu ciemata avīzi. Tas ir vēl viens veids, kā varam pastāstīt par mūsu iestādi un  bērniem, kam Graši ir mājas. Izdevums tapa vairāku mēnešu garumā un tieši šajā pirmssvētku laikā to varam piedāvāt gan iespiestā veidā, gan arī aplūkojot to mūsu bloga piedāvajumā - loga kreisajā pusē, vai šajā saitē:  
                                                              Grašu avīze / decembris


















ceturtdiena, 2012. gada 13. decembris

ZIEMAS PRIEKI

    Ziema šogad ir bagāta ar sniegu un nedēļas nogalēs varam sākt baudīt ziemas priekus.

Pie mums ciemos atkal bija atbaukusi Šerilina no ASV. Viņa šeit bija jau pirms diviem gadiem un tagad atkal izteica vēlmi pavadīt savas brīvdienas Grašos. Šerilina labi runā latviski un varēja bērniem palīdzēt gatavoties angļu valodas nodarbībām skolā. 



Atgūstot slēpošanas iemaņas...



Var taču mēģināt arī ar skrituļslidām!!!
Mēs slēpojam un rulējam!!!

Virtuves darbos

           Brīvdienās un svētku dienās mūsu lielākajiem bērniem ir iespēja darboties Grašu pils virtuvē. Pavārītes vadībā bērni apgūst dažādu ēdienu gatavošanas mākslu un iegūst pieredzi par visiem šī nozīmīgā darba posmiem - no   produktu sagatavošanas līdz pat trauku mazgašanai.

Cepam kartupeļu pankūkas
 Mūsu pavārīte savu darbu prot ļoti labi un savās zināšanās un prasmēs labprāt dalās ar lielākajiem bērniem.








piektdiena, 2012. gada 7. decembris

Mūsu bērni piedalās Ziemassvētku zīmējumu konkursā.

   Jau vairākus gadus Grašos ir izveidojusies tradīcija organizēt Ziemassvētku kartiņu konkursu. Tas nozīmē, ka krāsās un līnijās košākie darbi pretendē uz to, ka tie var tikt nodrukāti kā Ziemassvētku apsveikumu kartiņas. Piedāvājam Jums apskatīt dažus no mūsu bērnu darbiem.















Zviedru meitenes Grašos.

    Elin, Natalie un Pauline ir trīs jaunietes no Zviedrijas. Jau vairākus gadus mēs sadarbojamies ar Tranas ģimnāziju Zviedrijā. Divas reizes gadā šīs skolas 12. klases skolēni var praktizēties kādā no sociālās aprūpes iestādēm. Tie, kas izvēlas doties uz Latviju, nokļūst Grašos. Vērošanas prakse ilgst gandrīz vienu mēnesi. Jaunieši palīdz audzinātājiem organizēt bērnu ikdienu, spēlējas kopā ar vismazākajiem, bet ar vecākajiem bērniem sarunājas angliski. Tā ir lieliska iespēja gan bērniem, gan audzinātājiem uzlabot savas svešvalodu zināšanas.

   Mazajiem rakariem uzmanības netrūka. Zviedru meitenes tika iemīļotas un gaidītas katru pēcpusdienu. 
    Šo trīs nedēļu laikā meitenēm bija iespēja apmeklēt Valsts svētku svinīgo koncertu Cesvainē, pavadīt dienu kopā ar Madonas ģimnāzijas jauniešiem un piedalīties 1.adventes koncertā Lazdonas baznīcā, kur viņas dzimtajā valodā uzrunāja mācītājs Hanss Jensens. 



18.novembris Grašos

Pirms svētkiem sakopām savu mājiņu apkartni.


Tad domājām kā noformēt savas mājiņas



Kā pirmie svētkus saka svinēt mūsu bērnudārznieki.



Vakarā lielākie bērni kopā ar audzinātājiem apmeklēja svinīgo svētku pasākumu Cesvaines vidusskolā. Svētku koncertā piedalījās arī mūsu Anastasija, kas atskaņoja pašas komponēto dziesmu.









ceturtdiena, 2012. gada 1. novembris


Kānas nedēļas nogale Grašos.

     Grašos 20. un 21. novembrī norisinājās ģimeņu  Kānas brālības nedēļas nogale.
      Kānas brālība ir kopienas "Chemin Neuf" misija ģimenēm, kuras uzdevums ir pāru un ğimeņu evaņğelizēšana. Brālība radusies 1985. gadā Francijā pēc kādas par Kānas sesiju nosauktas vasaras nometnes laulātajiem pāriem. Tās pamatprincipi ir lūgšana, dalīšanās, brālīga dzīve mazās vietējās brālībās un nopietna kristīgā formācija.


       Latvijā Kānas brālība savu darbību sāka 1994. gada vasarā. Patlaban tā Latvijā apvieno vairāk nekā četrdesmit pārus. 
Kānas nedēļas nogale notika Grašu pilī un kapelā. Pilī naktsmājas atrada vairāk kā 40 cilvēku, kas pārsvarā bija laulātie pāri, kā arī kopienas priesteris no Francijas un cilvēki, kas palīdzēja pieskatīt bērnus.


      Pirmās dienas vakarā Grašu kapelā notika dievkalpojums, kuru vadīja Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes ev. luteriskās draudzes mācītājs Rinalds Grants, savukārt svētdienas  Sv. Misi vadīja katoļu priesteris Christophe Blin. Dievkalpojumā dalību ņēma arī Grašu lielākie bērni un audzinātāja Kristiāna. 
    Mēs priecājamies pie sevis uzņemt organizāciju, kas darbojas ģimeņu saišu stiprināšanas laukā. Tā ir cerība, ka, esot stiprām ģimenēm, arvien mazāk bērnu nonāks ārpusģimenes aprūpes iestādēs.




       

Mūsu jaunieši piedalās Jauniešu Dienās.

  No 21. līdz 23. Septembrim Alūksnē notika Vidzemes Jauniešu dienas, kurās piedalījās arī divi mūsu ciemata jaunieši.Pasākumā īpaša uzmanība tika pievērsta dažādiem prieka aspektiem,  jo tā moto bija ”Priecājieties Kungā vienmēr!” Žēlsirdības vakars, izlīguma gājiens, Svētās Mises, radošais darbs grupās, lekcijas, koncerti, liecības, ekumeniskā gara stiprināšana – tas viss notika Jauniešu dienās Alūksnē.
.
.
Mēs priecājamies par to, ka abi mūsu sākotnēji skeptiski nosakņotie jaunieši no Alūksnes atgriezās priecīgi un gatavi apmeklēt šāda veida pasākumus arī turpmāk.
.
         .
  Šobrīd, rudens brīvlaika dienās, abi minētie jaunieši atrodas Rīgas katoļu ģimnāzijā, kur norisinās Jauniešu Evanģelizācijas skola „Oāze”. Nometnes programmā ir radošas darbnīcas, jautras vakara programmas, Sv.Mises, kopīgas lūgšanas, sarunas mazajās grupās, interesantas lekcijas, atpūta un sports, iespēja iepazīt jaunus draugus.



ceturtdiena, 2012. gada 18. oktobris

Intervija ar Voldemāru

     Piedāvājam jūsu uzmanībai interviju ar mūsu bijušo audzēkni Voldemāru, kurš uz neilgu laiku ir atgriezies Latvijā. 


      Tu nāc no „Grašiem” un esi labs piemērs citiem „Grašu” bērnu ciemata bērniem. Vari pastāstīt vairāk par laiku, ko pavadīji „Grašos”?

    Es atbraucu uz Grašiem 6 gadu vecumā un nodzīvoju šeit kopumā 10 gadus. Man par šo laiku ir daudz labu atmiņu. Mēs bijām kā liela ģimene, dzīvojām kā brāļi un māsas,  kopā darījām blēņas, ik pa laikam domājām iemeslus, lai nebūtu jāiet uz skolu. Esmu laimīgs, ka Grašos es sev ieguvu jaunu ģimeni, kuras man pašam nebija.
.
Kopā ar Eināru un Vaclavu.
     Kā veicās mācībās?
 .
Dzīvojot Grašos, es mācījos Kraukļu pamatskolā. Pēc 9. klases beigšanas devos uz Kurzemi, kur Kandavas pusē iestājos asociācijas „Dzīvesprieks” profesionālajā skolā, apgūstot pavāra palīga profesiju. Pēc gada Grašu direktors Kristofs man piedāvāja iespēju turpināt mācības profesionālajā skolā Francijā. Es uzreiz piekritu un devos uz turieni.
Voldemārs un Latvijas prezidente V.V.Freiberga viņas viesošanās laikā Grašos
       Esi izvēlējies pavāra profesiju. Vari pastāstīt, kur to esi apguvis un kāpēc izvēlējies tieši šo profesiju?

Es izvēlējos apgūt pavāra profesiju, jo jau bērnībā man ļoti patika darboties virtuvē. Kad piekritu doties mācīties uz Franciju, tad vēl nenojautu, kā tas būs. Sākums bija ļoti grūts – mācības un darbs notika franču valodā. Es runāju diezgan labi, bet gāju uz privātstundām mācīties franču rakstu valodu. Francijā profesionālās izglītības sistēma ir atšķirīga no Latvijas. Tur liels akcents tiek likts uz praktiskajām iemaņām. Man bija noslēgts prakses līgums uz 2 gadiem ar labu restorānu, kurā es strādāju 3 nedēļas pēc kārtas un tad sekoja 1 nedēļa skolā. 
.
Prakses laikā Francijā
Un tā divus gadus – prakses vietā es reāli darīju to, ko pa nedēļu biju apguvis skolā. Man patīk strādāt kolektīvā, es iemācījos būt atbildīgs par savu darba vietu. Man pat bija iespēja šo to iemācīt jaunajiem praktikantiem.

      Kā esi iejuties Francijā? Kas šķiet visgrūtākais?

  Es iejutos ātri. Man patīk uzzināt daudz jauna, iegūt    pieredzi. Kamēr mācījos Francijā, man bija iespēja doties uz prakses vietām Skotijā un Portugālē. Tas bija paredzēts mācību programmā.Visgrūtākais Francijā ir tas, ka brīvi nepārvaldu valodu. Tāpat ir jāzina Francijas likumdošana, lai pareizi maksātu nodokļus, iesniegtu dokumentus dažādām iestādēm. Tur daudz palīdz mana franču viesģimene, pie kuras vasarās ciemojos jau vairāk kā 10 gadus.
.
             Pastāsti par vietu, kur šobrīd strādā!

Es strādāju Francijā, nelielā tūrisma pilsētiņā, līdz ar to varu teikt, ka tas ir sezonas darbs. Restorāns ir neliels, vienā ēdienreizē apkalpojam apmēram 300 cilvēku. Esam 3 pavāri un 5 apkalpotāji. Es esmu atbildīgs par pirmo ēdienu un desertiem. Lai piesaistītu klientus, mēs daudz izmantojam svaigus produktus. Francijā starp restorāniem ir konkurence un tāpēc kvalitātei ir būtiska nozīme.
 .
.
      Kādi vēl ir Tavi mērķi? Ko dzīvē gribi sasniegt?

Šobrīd esmu Latvijā uz dažiem mēnešiem, eju autoskolā un ceru nokārtot autovadītāja eksāmenus. Nākamajā gadā vēlētos iegūt zināšanas sava uzņēmuma izveidošanā. Es nākotnē gribētu atvērt pats savu restorānu.
.
Grašu salidojuma laikā kopā ar Šķēļu ģimeni.



piektdiena, 2012. gada 5. oktobris

Dāvinājums no Latvijas Bibeles biedrības

         Esam saņēmuši dāvinājumu - 12 jaunas grāmatiņas "Apsolījumi mazajām sirsniņām". Mēs, savā bērnu audzināšanas darbā balstamies uz kristīgām vērtībām un tāpēc, šāda vienkārsa un reizē augstvērtīga veida grāmatas mums ir ļoti noderīgas. 
        Grāmatas domājam bērniem dāvināt viņu dzimšanas dienās vai piemēram gadījumos, kad bērni uzsāk vai noslēdz svētdienas skolas gaitas.
  
  
Savā darbā ar mazākie bērniem esam saskārušies ar to, ka bērniem ir grūtības lasīt un paturēt prātā liela apjoma tekstu, bet šajā grāmatā teksts ir minimāls un ļoti konkrēts. Apvienojumā ar gaumīgo zīmējumu, mūsuprāt, tas spēs uzrunāt mūsu bērnu sirdis un prātus. 
Vēlamies pateikties Latvijas Bibeles Biedrībai un ziedotājiem, kuri ar saviem ziedojumiem atbalstīja šīs grāmatas iespiešanu un dāvināšanu bērnu namiem.



Paldies par siltajām zeķēm!


    Vēlamies pateikties cesvainietei Paulīnai Štrombergai par pašas rokām adītajām, siltajām zeķītēm. Tās sildīs mūsu lielāko Grašu bērnu kājas saltajos ziemas mēnešos. Paldies!





ceturtdiena, 2012. gada 13. septembris

PIRMAIS SALIDOJUMS


Šī gada 8.septembrī Grašu bērnu ciematā notika pirmais bijušo audzēkņu un darbinieku salidojums. Grašos visi ieradās pēcpusdienā un pēc ciemata apskates Grašu kapelā piedalījās svētku dievkalpojumā, kuru vadīja Cesvaines prāvests un Grašu kapelāns pr. A. Kazakevičs. Bijām cerējuši, ka dievkalpojums varēs notikt ārā pie atjaunotā krusta, bet laika apstākļi mūs visus saveda Svētās Ģimenes kapelā. 


Savā sprediķī  par Grašiem, priesteris klātesošajiem pauda domu, ka Dievam patīk izvēlēties kaut ko pavisam mazu un sākotnēji necilu, lai ar laiku to padarītu par kaut ko lielu un nozīmīgu daudziem. Tika pieminēts arī tas, ka tieši 20 gadus atpakaļ Ciemata dibinātājs K.Aleksandrs bija savā pirmajā svētceļojumā uz Aglonu, pēc kura arī radās ierosme dibināt kādu vietu bērniem, kas nonākuši nelaimē.

 

   Pēc svētku dievkalpojuma visi devāmies uz atjaunoto Grašu krustu, kur pēc nelielas uzrunas  tas tika pasvētīts. Priestera svētībai tūlīt pat sekoja lietus svētība no debesīm, kas mūs visus pasteidzināja doties uz nākamo svētku programmā paredzēto pasākumu Grašu pilī. Pēc svētku uzrunām dalībniekus priecēja fotogrāfiju slīdrāde, kas atainoja šo 20 pagājušo gadu laika notikumus un cilvēkus. Svētku vakariņu laikā mums bija iespēja būt kopā un savstarpēji dalīties gan atmiņās, gan jaunumos.




.







   Tagadējie Grašu ciemata bērni bija sagatavojuši muzikālus deju priekšnesumus, kas ik pa laikam mūs visus ļoti iepriecināja. Arī paši mazākie jutās ļoti omulīgi un ar savu čalošanu un skriešanu pasākumam piešķīra vajadzīgo muzikālo fonu...



Bijām ļoti priecīgi par visiem, kas atsaucās un varēja šajā dienā būtu Grašos. Esam iecerējuši šo pasākumu padarīt regulāru, jo visi bijušie Grašu bērni un darbinieki, viņu dzīves gaitas un likteņi mums ir ļoti svarīgi. Mēs zinām, ka materiālās lietas mūs nepadarīs līdz galam laimīgus, bet tieši cilvēciskās attiecības, kas sevī ietver gan priekus, gan sāpes, ir tās, kas mūs vieno un atbalsta, ejot katram savu dzīves ceļu. Atvainojamies, ja kāds nesaņēma ielūgumu vai saņēma to novēloti un tādēļ nevarēja šajā dienā būt kopā ar mums.

  Šādās tikšanās reizēs ir svarīgi, lai mēs visi apzinātos, ka jebkura darbinieka un bērna klātbūtne Grašos ir bijusi ļoti svarīga. Tas varbūt ir bijis tikai smaids vai klusi pateikts paldies, tās ir bijušas pusaudžu delverības un nepildīti mājas darbi, varbūt tie ir bijuši ilgi un apzinīgi darba gadi. Mēs pateicamies visiem, kas pielikuši savu roku pie tā, lai Graši šobrīd būtu tādi, kādi tie ir tagad. Mēs lepojamies ar jauniešiem, kuri ieguvuši sev atbilstošu izglītību vai profesiju. Mums ir prieks par tiem, kuri uzdrošinājušies paši veidot savas ģimenes. Paldies audzinātājiem un citiem darbiniekiem par ieguldīto darbu!  Audzināšanas rezultātu mēs nekad nevaram novērtēt uzreiz, tās augļi jūtami tikai pēc vairākiem gadiem.
   Atcerēsimies kopīgi pavadītos brīžus, aizmirsīsim sirdī glabātu rūgtumu vai aizvainojumu! Svētīsim viens otru, lai arī Dievs mūs visus var svētīt.